Detalizēts veselības problēmu izklāsts manā biogrāfijā. Un pārāk
maz cerības. Jā un tieši rītausmā nāks un lāpīs mieru gan veci, gan jauni, gan
tie, kam miera sen vairs kā nav.
Nē, tas nebūs rokdarbu pulciņš, bet tādi sava veida anonīmie
lāpītāji tomēr ir . bet tā miera kā nav tā nav. Satraukums klejo caur sirdīm un
citiem orgāniem, riņķo prātos un ducina pirkstus kā klavieres spēlējot. Sīkumi liek
nobīties, bet nekas un neviens nespēj padarīt to neredzamu.
Un tieši tāpēc jāiemācās lāpīt. Lāpīt mieru tā, lai sprāgst
vaļā tikai kopā ar bērzu un ābeļu pumpuriem. Tikai tad, kad kļuvis pārāk
miermīlīgi un rutīna pārāk ieilgusi un iegūlusies tik ērti savā vienveidībā, ka
sākusi snaust un nemaz neplāno mainīties.
Tad atkal gribas to mieru raut un plosīt uz visām pusēm, un
trīcēt un satraukties. Vēlams priekā. Un pēc laika doties liedaga un ļaut rītam
to plosīto mieru atkal maigi lāpīt. Atkal sadabūt kopā vienā veselā mierīgā
mierā.
