Nepārspēts mirklis
Pāris soļi virs zemes
Un pēc tam šķiet it kā
Kristu lejā pa trepēm
Ilūzijas ar realitāti
Tā saplūdušas, ka
Nevar vairs saprast
Kas īsts, kas izdomāts
Un kur slēpjas patiesība
Pēkšņi debesis pilnas
Ar idejām labāk jau
Būtu gulējusi un
Nezinātu vispār kas
Tiek palaists garām.
Un tieši tad ir rokas
Par īsām un mirklis
Par īsu. Ir sapnis
Nepareizā dimensijā
Un ar netīkamām beigām
Kāds grib mani spīdzināt,
Bet es atsakos no viņa
Laipnības un eju meklēt
Nelegālu gandarījumu.
