Fonā balāde par Emīliju
Sirdi plosoša balāde
Un lietus vasaras naktī
Zaļumballes duna caur mežiem
Dubultstrauja elpa un
Kņudeklis pirkstu galos
Šķiet nepareizā taktī
Arī naktstauriņi gaida
Nezin ko
Varbūt padejot ar odiem
Varbūt mani izjokot.
Apsolu, ka būs vēl kas
Bez maniem novērojumiem
Un tukšas meil-kastes
Apsolu, ka būs.. nē! Nesoli!
Neraksti, nezvani vairs man
Kā nedzīvi vārdi
Kā traģēdija tu un tavs ego
Vien pērkona dārdi bez lietus
Jēga nekāda, tikai
Satraukums lielāks par mieru
Negribu arī tavus
Viltots smieklus manā kreisajā ausī
Un skrienu caur mežiem
Nevis bēgt, bet dejot
Vienalga ar ko, vienalga kāpēc
Jo tas joks ar tevi
Tāpat jau pēc tam
Drusku sāpēs.
