Es gribētu uzrakstīt lietu. Tādu vieglu un slapju kādā siltā
vasaras vakarā. Un zem laternām kūpošu asfaltu.
Es gribētu uzzīmēt veiksmi ar nelielu iedvesmas devu. Tādu spirdzinošu
un inovatīvi radošu.
Un arī nospēlēt klusumu. Vienalga uz kāda instrumenta.
Bet mana iztēle nesniedzas tik tālu, tāpēc es palieku tepat
un zīmēju savas bezgaumīgās puķes, rakstu savas haotiskās domas un spēlēju tās
pašas 3 serenādes, ko man ir izdevies iemācīties.