Laboratorijā iefasēts kokteilis (triloģija)
I
Ciankālijs
Tāds kā mandeļu cukurs
Tev uz mēles
baltā kapsulā
nezināms tēls
it kā sāpes kā vājums
slimas prāta spēles
un šķiet ka glābiņam
jau pārāk vēls
zelta spožumsaizmālē neprāta acis
un skābekļa trūkums
sirds kambaros sāp
bet elpojiet nieres
un elpojiet aknas
jo šo spēli es vēlos
ar kārstu dzērienu sākt
II
Hloroforms
Nē
Šis nav tas jaukais
Hloroforms kas pusnaktij
Līdzīgi mieg
Šis ir tas, kurš toksiski iztvaiko
Un atmirstot spēkam smird
Uz mēles tik saldi
Dedzinošs vaibsts
Un smagā reibonī griežas
Kāds caurspīdīgs nogurums
Nezināms smaids
Un jēga caur nemaņu spiežas.
III
Dzīvsudrabs
Tu esi manī
Kaut pavisam nedaudz
Un es jūtu kā kuņģī
Tu palēnām audz
Tā nejaukā doma
Par klepu un miegu
Kas nenāks pat īpaši
Draudzīgi saukts
Kā spēlējot ārstos
Es nezinu sekas
Un galva kā spainis
Atsakās mirt
Es atdotu zobu
Lai atgūtu spēkus
Bet nez vai morgā
Vēl mani kāds dzird
