Slēptā komunikācija. It kā telefoni, kas klusē, bet saziņa galu galā ir notikusi un informācija ir iegūta. Domas ir bez skaņas un netraucē klausīties muzikālajā skaistumā.
Pilnīgi neliterāras ievirzes, pat ja dzejisko dienu tuvošanās ir jau mazliet jūtama. It kā piezemējums, it kā idilles līmenis nokrities un nedaudz pastumts malā. Kas liek apjaust, ka mani jaukumi ir prom un esmu nomesta atpakaļ uz zemes. Izlidināta no neparasto cilvēku pasaules pie tiem, kas nesaprot. Iespējams, ka nemaz negrib saprast. Jo ne vienmēr dialogu neveidošana notiek dēļ sakāmā trūkuma, bet gan dēļ nevēlēšanās komunicēt.
Viss, gribu augustu, jumtu un tēju termosā. Rīt gribēšu sapņot zem krītošām zvaigznēm. Bet sestdien būs sasodīti balta nakts. Nevis izbalojusi, bet vienkārši gaiša un priecīga (ar noteikumu, ka kāds parūpēsies par nabaga bezpajumtnieku).
