Viss jau it kā jauki un ļoti patīk, bet par ilgu es šeit esmu bijis un lēnām jau taisos projām. Apnīk būt vienā vietā un bieži vien pat negribas atgriezties, jo kaut kāds pavisam dīvains spēks dzen tikai uz priekšu, iet un doties, atpakaļ neskatoties. Un patīk man tā klejot un pārvietoties, jo mana laime ir tā, kura nedzīvo vienā pieturā, bet gan pieturās pie manieres ceļot. Un nav svarīgi biznesa klasē, ekonomiskajā vai vispār ar stopiem, jo galvenais ir pats process, cilvēki un galamērķis tikai pēc tam, jo dažreiz gadās nobraukt no ceļa un attapties paradīzē tā vietā lai, iespējams, viltos plānotajā ceļojumā.
Ļaujos plūst līdz ar dzīvi un tikai dažreiz manis pašas izvēles nosaka manu turpmāko gājumu un tomēr tas viss ir vislabākais priekš manis šobrīd.
Kurš teica, ka dāvanas un iespējas nekrīt no gaisa? Klausies – es tev nepiekrītu! Visa man dzīve ir viena liela iespēju dāvana, kas uzkritusi uz galvas tajā brīdi, kad es ievēlos šajā pasaulītē.
