un nedaudz skumīgiem skūpstiem.
vakars ar spožiem vārdiem, pavisam karstu tēju
un tādā trakulīgā neprātā.
///x/x/x/x/x/x/x/x/x/x/x/x////
klusa rītausma. pie loga klauvē sals.
es gribu ietīties trijās segās un apsegties ar tevi
un nelīst ārā līdz pavasarim.
bet tu atļāvies mani salīdzināt ar sniegpulkstenīti.
varētu arī neizdoties saprast. varētu atmosties vannā, pilnā ar nožēlu
un atgāzējušos kolu. nelāgi sajusties nav gluži tas, ko es gaidīju,
bet maza, patīkama smeldzīte pavadīs tuvākās dienas,
jo darbi tāpat nav steidzami un par šīm lietām nāksies padomāt.
dārdošskaļi ģitāras čuksti. un es domāju, ka es vienīgā.
bet izrādās, ka tu arī tik ļoti stipri klusām sauc kādu. sarežģīti. bet tikai tā
ar vienu soli sirds tuvāk kādai jaukai atklāsmei/.
pakavi maigi čab un mitrais asfalts izkliedz siltumu.
bet es nemaz nebaidos.
vai vismaz neatzīstos ka tā.
