Drusku brīnumaini kā gaisma krīt
uz nosalušām potītēm un mazliet sāp.
Drusku sāpīgi kā brīnumi krīt,
atsitas pret betonu un sašķīst un mazliet salst.
Drusku salst, sāpes riņķo kā vējš ap potītēm
un betons sašķīst mazos brīnumos.
——–
Drusku betons, drusku brīnums un drusku salst.
Iet divi bez sirdīm un izliekas, ka viņiem nesāp.
Ne drusku. Ne mazliet.
