Pāris minūtes klusuma
par tiem, kas tumsā uz lielceļa zvaigznes skaita.
Mugurkauls
savijas ar balto līniju vienā bizē
Un plaukstas
silto asfaltu aijā
Un savītās
rokas sargā bezmiegu
Kas ceļmalas
grāvjos spēlē paslēpes ar putekļiem
Un es
negribu aizmigt
Un es
negribu pamosties
Pēdas ķer
mēness staru iedegumu un
vieglprātīgs
ķēriens mani ietin divās garās rokās.
Tik garās,
ka pus pasauli varētu samīļot
Un visiem
paliktu kaut nedaudz siltāk
Bet laika
ziņās šonakt solīja vētru
Un tā nekur
nav pazudusi
Vētra prātos
un skaļi pērkondārdi sirds rajonā
Kā
neapslāpētu bungu rīboņa un zibeņi joņo caur vēnām.
Smiekli aizskan un atsitas tikai pret debesīm
Acis neredz tālāk par degungalu un nav arī vajadzīgs
Es šonakt gribu tikai sajust
Lielceļu, plaukstu, nakts smaržu un vēju
Sajust kā mūsu soļi piebradā nakti un
Ar katru zvaigzni arvien tuvāk mērķim.
23.07.2012
